Es sāku gatavoties braucienam kaut kur mēneša, vajadzēja daudz ko organizēt. Pats pirmais, ko es atceros – tās ir bailes. Bailes no nenoteiktības. Es braucu nekur un ne pie kam. Es iepazinos ar brazīliešu meiteni internetā un kopā ar viņu mēs sākām plānot ceļojumu. Viņa brauca ar savu puisi, bet es uz cilvēku, kuru nekad neesmu satikusi, bet kas deva iespēju īstenot savu neprātīgo ideju – redzēt Brazīliju tādu, kāda tā ir. Bet es zināju, ka padoties nedrīkst, es esmu stipra, man viss sanāks un Dievs manis dēļ, jo es sekoju sapnis. Un vēl es atceros, kā vasaras sākumā skraidīja uz parkā un saņēma atbildes no, ka tā ir gatava paņemt pie sevis uz mājām mani uz Rio. Cik daudz cilvēku tajā dienā apskatīja mani, gaisa Prieks bija neizmērojams) lai Cik dīvaini manī vispār nebija klāt bailes, tikai gaida, lai realizētu sapni. Tajā brīdī es jau ar, kas gaidīja mani kā svētkus savā mājā. Es biju pārliecināta, ka Brazīlija viesmīlīgi uzņem mani, un nav sniegs, tās vērtībām. Tā viss arī notika. Cilvēki bija neparasti, patiesi un labestīgi. Es jau pietiekami daudz uzzināju citas tautas, jo īpaši eiropas, un man bija ar ko salīdzināt. Brazīlieši ir tie cilvēki, kas atver tev ne tikai savu māju, bet arī dvēseli. Un neko neprasa pretī. Tādu cilvēku nevar mīlēt un nav atbildēt) Es pabiju ne vienā brazīlijas mājā, un visur mani uzņēma kā meita vai tuvāko draudzeni. Bija brīži, kad apstākļu dēļ man nācās ceļot vienas, bet tad atradās cilvēki, kas ir gatavi ar prieku man palīdzēs. Kā jau es teicu cilvēki. Un vēl protams, daba un augļi. Un vispār tā ir brazīliešu atmosfēra, to prieka sajūtu, kas mani katru dienu. Man šķiet, kaut kur pa ceļam uz Brazīliju esmu zaudējusi bailes. Es pilnīgi noteikti zinu, ka ir kļuvusi atvērta visam jaunajam, ir kļuvis laipnāks, es atradu ļoti daudz draugu, laikā manā”Brazīlijā”. Reizēm man pat šķiet, ka mani vairāk gaida tur, nekā Brazīlijā, un pat brazīlijas) Jā, protams. Es atceros, kā tavās stundās es atradu atbildes uz jautājumiem, kas vēlāk. Es daudz laika nodarbojusies ar papildus, un ar, bet vienalga vienmēr bija lietas, kuru dēļ ir grūtības starptautiskās komunikācijas, ir nesaprotami. Bet tu izrādījās cilvēks, kas labi zina abas puses no medaļu. Es vienmēr būšu ļoti pateicīga tev, zini, ir. * Es atceros, kā izlasīju tavu stāstu par ceļojumu uz Brazīliju, un, kā viss notiks man. Es NEKAD dzīvē, un iedomāties nevarēju, ka pēc mēnešiem mācīties valodu, es būšu tik labi saprast un runāt kādā valodā. Starp citu brazīlieši bieži man taisīja komplimentus par manu izrunu, un vispār apbrīnoja manu zināšanu) Viena pat lūdza, lai nav ar viņu runāt portugāļu, jo viņam bija bail iemīlēties draudzene dara ar mani. Protams, tagad, kad tur ir vēl vairāk cilvēku gaida manu ierašanos, nav iemeslu, lai bailes) Man pat liekas, ka es pavadīju tur ne nedēļu, un pēc sešiem mēnešiem. Es pilnībā to atmosfēru, uzzināja īsā laikā veselas pilsētas. Jautājums: ja tev jautāja, vai tu ieteiktu man kā pasniedzējam portugāļu. Protams, man šķiet, labāko skolotāju portugāļu grūti atrast, jo tu ieguldi dvēseli tajā, ko dari. Tev svarīgs ir rezultāts un pašatdeve. Jautājums: un galvenais, kādi ir galvenie mērķi, kas tev ir brauciena laikā uz Brazīliju. Iepazīties. Mīlestība.

Sens sapnis. Galvenais mērķis, mani par ceļojumu uz Brazīliju, bija tikšanās ar mīļoto, tikšanās-pārsteigums, jo viņš neko nezināja, un uz to brīdi mums nav sazinājies, taču mani sajūta bija tik spēcīga, lai vienā izdarīt, tas ir neprāts, un šķērsot okeānu. Pateicoties viņam, es atklāju sevī lielu mīlestību pret portugāles valodā. Es atceros, kā pēc iepazīšanās ar, es meklēju visur veidus, kā izpētīt šo skaisto valoda: dažādu krievu valodā vietnēm, dažādas programmas, klausījos mūziku. Un tad es uzdūros tavs piedāvājums par bezmaksas informēti par portugāļu un uzreiz uzrakstīju vēstuli. Tā sanāca, ka tas ir nejauši iekļuvis spam, un tu ieraudzīju to tikai pēc pāris nedēļām. Uz to brīdi mans interesanti, nolēma aizmirst mani, un es pametu ideju valodas apguvei. Kad man atnāca atbilde, kur tu jautāja, vai man ir vēl vēlēšanās iziet kursu vai nē, es vilcinājās, bet nolēma, ka es neko nezaudēju, un piekritu. Es atceros, kā pēc pirmajām mācību stundām, mēs parunājām, par vispārējo tēmu, un sapratu, cik tuvu viens otram. Tajā brīdī es sapratu, ka esmu atradusi skolotāja, draudzeni un atbalstu vienā personā. Man tas bija kā likteņa zīmi, ka viss dzīvē notiek ne tik vienkārši un ir nepieciešams ievērot saucu savas sirds. Dažreiz, man šķiet, nav iegūsti es ziņu no tevis tajā brīdī, es jau nekad atvēra vienu brīnišķīgu pasauli Brazīlijā. Sākums par autoru Bezmaksas mācību Maksas kurss portugāļu valodas Tarifi apmācība Atsauksmes maniem mācekļiem

About